INTERVIJA: Artūrs Kuzmins, grupas LOUD SILENCE ģitārists

Kas vajadzīgs, lau sarakstītu dziesmu? Iedvesma, talants, vai prasme zināt kaut pāris akordus? Kas vajadzīgs, lai dziesma būtu veiksmīga un iepatiktos cilvēkiem? Tas pats, vai vēl kaut kas klāt? Kur slēpjās grupas, vai atsevišķas dziesmas veiksme? Savstarpējā ķīmijā pareizā, vai tomēr sirds aizgrāptībā uz mūziku vairāk? Vai, vienkārši, prasmē labi spēlēt? Kur tas suns ir aprakts? Kur ir atbilde uz šo jautājumu?

Jānis Kronbergs: Grupas Loud Silence tuvākie plāni? Kādi tie ir?

Artūrs Kuzmins: Vasarā būs tāda atbalsta tūrīte tieši mūsu jaunajam debijas albumam Pa dzīvi kaut kā tā. Pa visādām… Ar cerību pa visu Latviju izbraukt. Arī filmēsim klipu dziesmai Tikai Mēs, albuma singlam. Ta kā plāni ir. Plāni ir diezgan lieli, ta kā atliek tikai strādāt pie viņiem.

J.K: Pastāsti drusku par dziesmu Tikai Mēs.

A.K: Nu. Dziesma radās tā, ka es vienkārši atnācu uz mēģinājumu ar ģitāras rifu un sāku spēlēt, uz dullo, pašam neapzinoties. Un vokālists pieķēra: ‘Eu! Turpini, turpini, turpini.’ Tad viņš sāka dungot, un tā mēs pa visiem kopā attīstījām šo dziesmu. Aizgājām pie mūsu producenta Reiņa Briģa un ierakstījām. Un tā radās dziesma Tikai Mēs.

J.K: Tu teici – drusku pa Latviju pabraukāsiet. Kur tieši jūs plānojat braukt? Uz kultūras namiem, vai kur citur?

A.K: Jā. Domājam arī kultūras namiņos, festivālos, un protams visādos klubos, bāros, koncertbāros, vai ne? Piemēram Liepājā Fontaine Palace, vai tepat Rīgā.

J.K: Kas jums organizē koncertus?

A.K: Šo mēs paši uzņemamies, menedžējam sevi. Vairāk vai mazāk paši. Par to koncertu lietu vairāk ņemas mūsu pianists Dāvis. Ir uzņēmies.

J.K: Kā tu definētu, kādu mūzikas stilu jūs spēlējat. Es sapratu, ka jums ir muzikālā izglītība. Vai tas palīdz?

A.K: Jā. Visi esam no Jāzepa Mediņa Mūzikas Vidusskolas. Par stilu… Reāli var teikt – tur ir rokmūzika ar popmūzikas un panku elementiem.

J.K: Vai muzikālā izglītība palīdz jūsu spēlēšanai?

A.K: Patiesībā, tas ir diezgan nopietns palīgs. Protams, pamatā, kā top mūsu mūzika – tas nav ar lielas teorijas bagāžas palīdzību. Pamatā, vairāk tās ir emocionālas izjūtas un izpausmes. Un tas kaut kā iziet caur mūsu instrumentiem dziesmās. Protams, tas palīdz kaut kādā veidā.

J.K: Jūs dziedat latviski. Vai kādreiz esat domājuši iekarot ārzemju publiku?

A.K: Mēs esam par to runājuši. Bet tālāk par tādu ideju tas nav tālāk aizgājis. Bet doma tāda ir. Kad pienāks īstais brīdis, tad arī pamēģinās to.

J.K: Ko šobrīd mūziķim nozīmē izdots albums? Ko tas dod muziķim šajās dienās?

A.K: Kā kuram. Es nemācēšu teikt par citiem. Bet mums tas vienkārši tāds, jā… Tāds atspēriena punkts. Debijas albums.

 Un viņš,diemžēl, fiziskā materālā nav pieejams. Ne diskos, nekas… Jā, viņš ir vienkārši visās mūzikas straumēšanas platformās.

J.K: Viņam ir izdevējs?

A.K: Izdevējs? Mēs paši.

J.K: Cik jūs esat uz skatuves?

A.K: Seši.

J.K: Kas tur sanāk? Nosauc man instrumentus.

A.K: Ir vokālists, divas ģitāras, basģitāra un sintezators.

J.K: Cik ilgs ir viens jūsu koncerts?

A.K: Divas stundas. Divas stundas būtu.

J.K: Kā jums ir ar kaverversijām?

A.K: Jā, protams. Ar kaveriem ļoti bieži sanāk uzstāties. Visādos slēgtos pasākumos, vai ne? Vasarā, kad kāzas notiek, tad arī braucam un spēlējam tos kaverus. Bet noteikti, kad mums piedāvātu kultūras nami kādu koncertu, tad mēs no savas puses teiktu ‘jā’, varam piedāvāt divas stundas koncertu – lielāko daļu oriģinālmūzikas, protams arī ar zināmiem kaveriem.

J.K: Kas ir tie kaveri, ko jūs visbiežāk spēlējat?

A.K: Nu, kaveri ir ļoti daudz mums. Nesaukšu laikam visus, bet – no Prāta Vētras protams Spogulīt, no ārzemniekiem no Guns’n’Roses ‘Knocking on heaven’s door’, Lynyrd Skynyrd ‘Home Alabama’, kā arī no Dona spēlējam ‘Dieviņš’, ‘Pāriet Bailes’, arī Līvus smagos, tā teikt, uzraujam. ‘Dzelzgriezēju’. Nu, viskautkas tamlīdzīgs.

J.K: Jūs var nolīgt arī kāzām?

A.K: Jā, mēs spēlējam arī kāzas. Ar mums var sazināties un visu varam saorganizēt. Jā, kāzu balli, kāzu koncertu.

J.K: No visiem koncertiem, kas bijuši, ir kāds bijis, kas ļoti palicis atmiņā?

A.K: Jā. 9. aprīlis. Rīgā. 9 aprīlis. Mūsu albuma prezentācijas koncerts. Tallinas Kvartālā.

J.K: Tas labi sanāca, ja?

A.K: Tas bija kaut kas tiešām fenomenāls. Paši ļoti ieguldījāmies, cītīgi. Vēl orķestri bijām pieaicinājuši. Un bekvokālustes. Tiešām, tāds kārtīgs projekts. Tad redzējām, ka angārs bija pilnīgi pārpildīts ar cilvēkiem, tribīnītes arī bija…, vienkārši plīsa pušu. Tiešām, bija liela gandarījuma sajūta par visu izdarīto.

Be the first to comment

Leave a Reply