
Jānis Kronbergs: Kas jauns grupā Inspo?
Aivars Lietaunieks: Tikko bijām savā pirmajā ārzemju koncertā – festivālā “United Islands of Prague”, kas tika rīkots par godu Čehijas 20 gadu dalībai Eiropas Savienībā. No Latvijas bijām mēs un grupa Tautumeitas. Tad mums tūlīt, tūlīt būs nākošais koncerts šo piektdien Bulgārijā, Plovdivā, kas būs “showcase” – “Spike Music Showcase”. No Latvijas būsim mēs un Reinis Jaunais. Pats koncerts būs piektdien, pārējā laikā notiks lekcijas, kā arī varēs paskatīties citu grupu uzstāšanos un parunāties ar mūzikas industrijas pārstāvjiem. Paralēli tam visam, vēl strādājam pie nākošā EP, kura ietvaros mēs rakstām vienu dziesmu kopā ar Jāni Aišpuru no The Sound Poets. EP ieraudzīs dienas gaismu jūnija vidū.
J.K: Cik jūs šobrīd Inspo esat dalībnieki?
A.L: Tāpat, joprojām divi. Bet, ko mēs esam pielikuši klāt ir – mans bekvokāls gan dzīvajā, gan jaunajā ierakstā, un Nadīnas sintezatora spēle koncertos
J.K: Tātad jums uz skatuves ir ģitāra un tagad arī sintezators?
A.L: Ģitāra, Sintezators, un tagad arī abi dziedam
J.K: Cik jums ilgst viena koncerta programma? Piemēram, Prāgā.
A.L: Četrdesmit minūtes. Tur bija noteikts, ka nevar ilgāk par četrdesmit minūtēm.
J.K: Dziesmas latviski, vai angliski? Piemēram, Prāgā.
A.L: Mēs, protams, vairāk spēlējām angļu valodā un bija tikai viena dziesma latviski, bet koncertos Latvijā 60% dziesmu ir angliski un 40% latviski
J.K: Ko tu vari pateikt par Prāgas publiku?
A.L: Mēs bijām ļoti patīkami pārsteigti, jo, pirmkārt, tur bija ļoti daudz cilvēki, kas tiešām mūs zināja, un bija pat pāris cilvēki, kas bija iemācījušies pateikt ‘paldies’ latviski. Pēc koncerta pie mums piegājā klāt fani gan fotogrāfēties, gan vienkārši parunāt .

J.K: Kā grupa var dabūt koncertus Bulgārijā un Prāgā?
A.L: Mums nav menedžmenta, visu cenšamies paši organizēt. Bet Bulgārijas showcasam mēs pieteicāmies tiešsaistē, un par Prāgu – vispār mūs uzrunāja, vai mēs negribam spēlēt, un, kad mēs sākām prasīt kā viņi uzzināja par mums, tad izrādās, ka mūs ieteica Agnese Cimuška- Rekke no “Music Export Latvia”. Tā ka, paldies Agnesei!
J.K: Cik sen jūs ar Nadīnu sākāt?
A.L: Grupa INSPO sākās 2020. Gadā, kā mans solo projekts. No sākuma es izlaidu pāris dziesmas ar viesvokālistiem, un tad sastāvs nostabilizējās 2021. gadā, kad es iepazinos ar Nadīnu. Mums sakrita domu virziens un mūzika, ko vēlamies radīt, un tā jau viss aizgāja.
J.K: Uz kādām idejām ir tendētas jūsu dziesmas?
A.L: Pārsvarā, tās ir par pārdzīvojumiem un sajūtām. Protams, nāk klāt arī mīlestības tēmas, nu, kā tad bez tās? Bet, jā – pārsvarā par pārdzīvojumiem un sajūtām, kas mums dzīvē iet cauri
J.K: Cik ilgi tu draudzējies ar ģitāru?
A.L: Labs jautājums. Tā. Es sāku spēlēt kādā septītā, astotā klase. No sākuma pašmācības ceļā, un tad pie privātskolotājiem
J.K: Cik daudz tu ikdienā trenē ģitāru?
A.L: Es cenšos spēlēt katru dienu. Nu, ok, katru dienu nesanāk, protams. Bet, es teiktu, piecas dienas nedēļā sanāk piesēsties. Ne tikai, lai vienkārši uzlabotu savu spēlēšanas prasmi,bet arī lai domātu jaunas dziesmas, aranžijas, vai pamācīties kaut ko no mūzikas teorijas
J.K: Es saprotu, ja ir divi cilvēki grupā, tad nav jāīrē mēģinājumu telpas Ādmiņu ielā?
A.L: Nu, mēs parasti mēģinam pie “Melnās Piektdienas” “Focus On Music” telpās. Bet, ja mums ir kaut kāds akustiskais koncerts, tad mēs vai nu pie viena, vai pie otra mājās pamēģinam.
J.K: Kas ir tās vietas, kur jūs Latvijā spēlējat?
A.L: Nu visvairāk jau sanāk Rīga, protams. Bet otrā vietā, es teiktu, stabili ir Liepāja. Jo esam spēlējuši ne tikai “Fontaine”, bet arī pāris citās Liepājas dzīvās mūzikas lokācijās. Liepāja vienmēr ir atsaucīga. Bet izņemot Rīgu un Liepāju, esam spēlējuši Tukumā, Dundagā, Upītēs, Jelgavā utt. Bet es teiktu, ka top divi ir Rīga un Liepāja.
J.K: Pēkšņas haltūras – kāzas, dzimšanas dienas?
A.L: Jā. Tas arī ļoti bieži notiek. Es pat teiktu, ka akustiskie koncerti šobrīd ir vairāk, nekā pilna “seta” koncerti. Jo ar akustiskajiem ir iespējams paspēlēt gan kafejnīcās, gan kādam dzimšanas dienā. Tā kā tu teici – haltūrās
J.K: Vai Jūs nesastopas ar pārlieku lielu uzmanību no iedzērušu klausītāju puses?
A.L: Ir, protams, nākuši klāt pēc koncertiem. Bet parasti visi ir ļoti draudzīgi. Vai nu nofočēties, vai nu parunāties, izkratīt sirdi, un ar to arī tas beidzās.
J.K: Kā jūs nonākiet līdz naudu ienesošām haltūrām? Ar “word of mouth”
A.L: Pa lielam, jā. Vai nu tas, vai nu arī mēs piesakamies paši, kā piemēram, restorānos Rīgā, kur nepieciešama akustiskās mūzikas pavadījums
J.K: Akustiskais koncerts ir, ka tev ir aksustiskā ģitāra, un Nadīna dzied?
A.L: Jā, un plus, tagad arī es sākšu piedziedāt
J.K: Cik daudz Inspo skan Latvijas radio pasaulē?
A.L: Nu globāli runājot, varēja būt labāk haha. Protams, ir radio stacijas, kas mūs spēlē (jāsaka liels paldies LRMA Rock Radio) Bet, jā – nav viegli tikt radio
J.K: Vai radio vispār vairs ir svarīgs šajā interneta gadsimtā?
A.L: Ir būtisks. Ļoti daudzi klausās, kad brauc uz, vai no darba. Vai, teiksim, mājās vienkārši uzliek fonā. Es tieši nesen biju uz vienu lekciju “Rock Kafejnīcā”, kur prezentēja radio pārstāvji, kā viņi izvēlas dziesmas, kuras skanēs radio, un kāds ir sadalījums – cik latviešu, cik angļu dziesmas. Interesanti! Es uzskatu, ka vēl radio ir vajadzīgs. Tā nav, ka to ir jānoraksta. Es pats klausos, un zinu, ka ļoti daudz mani draugi arī klausās.
J.K: Un cik sarīgs Inspo grupai ir “YouTube”, vai “TikTok”, utt?
A.L: Jā. Nu, tas ir ļoti svarīgi. Bet diemžēl, tas ir tas lauciņš, kur mēs atpaliekam. Mēs neliekam tik daudz smieklīgus video, un arī nepublicējam tik daudz “postus” cik varbūt vajadzētu. Bet tas ir ļoti svarīgi, jo tieši nesen skatījos vienu video, kur stāstīja par to kā ārzemēs ļoti skatās uz to, cik tev ir “followers”, vai tu esi “Tik Tok” un “Instagram”, kas reizēm arī nosaka vai tevi uzaicinās uz koncertu vai nē
J.K: Nedaudz pastāsti, kā jums dziesmas rodas.
A.L: Mūziku rakstu es. Paraksti tā atnāk mājās, uz ielas, lidmašīnā vai sporta zālē dažādos noskaņojumos un dažādos dvēseles stāvokļos. Tad es aizsūtu mūziku Nadīnai, un viņa pa virsu padomā kādus vārdus un kaut kādu vokālo melodiju. Un tad mēs satiekamies un kopā domājam visu vokālo melodiju līdz galam. Es parasti palīdzu arī ar vārdiem Nadīnai. Nu, tas ir viens ceļš. Otrs ceļš, ir – izmantojot Nadīnas sarakstītās dziesmas uz akustiskās ģitāras. Tās viņa atsūta man, un tad to visu es lieku kopā – domāju aranžijas, pārrakstu visas ģitāras, iespēlēju basu utt.
J.K: Vai jūsu grupā ir kādreiz bijusi vēlme visu to pārtraukt?
A.L: Zini, ja godīgi, tādi krīzes brīži, ka jāmet pie malas, nav bijuši. Ir, protams, bijuši tādi momenti, kad tev liekās, ka neiet viss tik labi, kā gribētos, vai neiet viss tik ātri, kā gribētos. Bet tādi, ka vispār metam pie malas, tādi nav bijuši. Nē.
J.K: Jūs arī esat mēģinājuši “Supernovā”. Kā jums tur gāja kopumā?
A.L: Pirmo gadu, kad piedalījāmies, mēs iekļuvām lielajā finālā un palikām astotie. Un otrajā gadā mēs neiekļuvām finālā, tikām tikai līdz pusfinālam. Un tad trešo gadu ( šogad) izlaidām, un visticamāk, piedalīsimies atkal 2025.gadā
J.K: Cik viegli vispār ir tikt tādā “Supernova”?
A.L: Man ir tikai labi vārdi un ļoti laba pieredze par “SuperNovu”, jo viņi katru gadu riskē paņemt kādu vienu, vai divas grupas, kas nav īpaši pazīstamas un populāras un dod viņām iespēju. Tā kā, piemēram, mūs paņēma pirmajā gadā. Šogad paņēma grupu Vēstulēs, kas arī pirms tam nebija populāra, un re kā – viņi ieguva otro vietu finālā. Tāpēc man ir tikai pozitīvas atsauksmes par “SuperNovu”
J.K: Kā grupai Inspo ir ar fanu bāzi?
A.L: Mūsu tuvākie draugi ir mūsu lielākie fani. Bet mēs esam pamanījuši, ka uz akustiskajiem koncertiem kafejnīcās nāk viena publika, kas vairāk ir nejauša, un tad, kad ir pilns mūsu koncerts, nāk cita publika, kas labāk zina mūsu repertuāru un dzied līdzi dziesmām
J.K: No visiem koncertiem, kas ir bijuši līdz šim, vai ir kāds, kas visvairāk ir iespiedies atmiņā?
A.L: Tā. Nu, man uzreiz nāk prātā divi. Viens bija šis, kas tikko notika Prāgā, jo tas bija pirmais koncerts ārzemēs, un bija patīkami redzēt, ka cilvēki mūs zina un nāk uz mums un dzied līdzi vārdus. Un otrs bija “Kalnciema Kvartālā” pagājušajā gadā, Rīgā. Kur arī sanāca ļoti labs cilvēku skaits. Mēs gan tur nespēlējām vieni paši. Tur bija arī Raum un Sub Scriptum. Bet, jā. Es teiktu, ka tie divi ir palikuši visvairāk atmiņā.
Leave a Reply
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.