Pārdomas par VKKF

Spread the love

Autors: Uģis Glāzītis

Pienācis kārtējais un pēdējais brīdis kad iespēja nevalstiskajam sektoram mēģināt rast atbalstu savām kultūras aktivitātēm caur valsts kultūras kapitāla fonda izsludinātajiem projektiem. Mani konkrēti interesē kategorija mūzika un deja. To, protams, ir grūti saprast, kamdēļ mūzika un deja salikti kopā un nav kā atsevišķas nozares, bet nu labi.

Esam snieguši VKKF projektus. Neesam jau, kā sacīt jāsaka, pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Bet tagad izvērtējot konkursa nolikumu un caurskatot iepriekšējo 3 kārtu atbalstītos projektus rodas jautājumi. Daudzi saka, ko tur ar viņiem skaidroties, jo ja viņiem jautājumi nepatiks, tad viņi vispār neko nedos. Kas tā tāda par tādu iestādi, kurā ir šāda nostāja? Tautā cirkulē stāsti, ka ir VKKF sagatavotas 3 veida atteikuma atbildes un tām atbildēm apakšā esot viņu juristu pamatīga vispārēja argumentācija, ka labāk apstrīdēt viņu lēmumus nevajagot. Vēl klīst tautā runas, ka ja ar pirmo reizi nesanāk atbalstīt projektu, tad vajag sniegt šo pašu projektu vēl un vēl un vēl, līdz kamēr viņš tiekot apstiprināts. Nezinu. Grūti spriest, jo nav publiski pieejama informācija par iesniegtajiem un neapstiprinātajiem projektiem. Tāpat nav informācija par to, cik atbalstītajiem projektiem no pieprasītās summas tiek atbalstītas izmaksas. Konkrēti man zināmājā gadījumā atbalstīja 25% no prasītās summas. Kad es vienai no atbildīgajām tantēm prasīju, lai viņa paskaidro, kā viņa saprot projekta realizāciju, kurā ir paredzēts pašfinansējums un VKKF finansējums, bet VKKF saka ka apstiprina tikai 25%. Man atbildes vietā pret jautāja vai mums to finansējumu no viņiem tad vajag vai nevajag? Nekādos skaidrojumos vai sapratnē pēc būtības neviens neieslīgst.  Klīst runas pilsētā, un profesionālie projektu rakstītāji iesaka tāmē likt vairāk ar domu, ka apstiprinās tikai 20-25%. Man pašam šādi pamācīja vietā, kurā es uzskatu, ka tādās vietās nevajadzētu macīt kā praksi topošiem speciālistiem kaut kādas vkkf karpīzes. Nākotnē, kādos īstos projektos, topošie speciālisti salaidīs visu tūtā, jo būs pieraduši pie nepieciešamajām šmugulēšanām, kuras jāpiekopj ne jau viņu gribēšanas pēc, bet tā ir mācīts. Tiešām interesanti būtu papētīt kādas summas no projektā prasītām tiek apstiprinātas un kam. Prasītos, kā saka valdībā, padziļināts vkkf komisiju lēmumu audits ar faktiem un cipariem.

Es sen vairs nekādas īpašas cerības uz VKKF atbalstu neloloju. Ir dzirdēti visādi stāsti, aizmuguriski daudzi runā un šausminās par VKKF darbību, rīcību un pieņemtajiem lēmumiem, bet skaļi neviens neko nesaka. Bet tik un tā es uzskatu, ka mēģināt vajag. Ja nu pēkšņi kaut kā ekspertu komisija juceklī kļūdās un pēkšņi apstiprina mūsu iesniegto projektu. Nav jau arī līdz galam skaidrs, kā notiek pašu projektu vērtēšana. Katra eksperta subjektīvais vidoklis? Tad mūsdienu ritmiskās un populārās mūzikas jomas pārstāvošiem nvo vispār ir maz cerību. Ekspertu komisijā nav speciālistu, kuri pārstāv, un varētu pastāvēt uz kādu no šīs jomas projektu atbalstiem. Tas jau ir redzams arī atbalstīto projektu sarakstā. Piemēram, projekts, kurā paredzēts uzstāties 4 akustiskos koncertos 8 mūzikas grupām (katrā koncertā pa 2 grupām) tiek novērtēts ar atbalstu 2500 eiro apmērā, bet viens klavierkoncerts Siguldas Baltajā flīģelī novērtēts summā ar 4000 eiro.

Vai vietējos māksliniekus uzskata par mazāk svarīgiem, vai joma ne tā vai kas? Kā un kāpēc rodas šī summas atšķirība. Gribas vienkārši izprast spēles noteikumus. Kamdēļ vieni nav aktuāli, citi ir aktuāli dubultā uz daudz īsāku laiku?  Citu organizāciju, kuras izsludina projektu konkursus, nolikumos ir diezgan skaidri norādīti vērtēšanas kritēriji. Iespējamie iegūstamie punkti un tad ir vērtēšanas ekspertu pārbaudes un tad ja ir kādi vienādi rezultāti vai nesaprašanās iesaistās komisija. Pašam ir bijusi iespēja strādāt, kā projektu vērtētājam, gan projektu vērtēšanas komisijās. VKKF nemāku teikt, kā vērtē. Piemēram, organizācija izlolo savu ideju, kas atbilst pēc visiem nosacījumiem, un viņi saņem atbildi – nav aktuāli, vai nav pa tēmu vai kāda tur bija trešā atbilde. Kā lai saprot, kas vienam ir prioritāte un kas komisijas ieskatā nav prioritāte. Ja būtu izprotami vairāk vērtēšanas kritēriji, nevis tikai komisijas subjektīvais vērtējums, tad arī projektu rakstītāji varētu vairāk piestrādāt pie projekta satura, lai tas atbilstu kritērijiem. Bet tad nederēs vairs juristu izstrādātās trīs atteikuma atbildes.

Skatos šī pēdējā gada uzsaukumā ir minēts, ka viena organizācija var iesniegt tikai vienu projektu nozarē nolikuma 2.4. punkts – Viena juridiskā persona konkursā var iesniegt vienu projekta pieteikumu. Laikam šī norma ir iekļauta tikai šajā konkursā. Skatoties iepriekšējos atbalstītos projektus, krīt acīs atbalstītie projekti, kuri iesniegti no valsts budžeta uzturētām organizācijām, turklāt katrā konkursu uzsaukumā šīs organizācijas ir dūšīgi atbalstītas. Iepriekšējās 3 konkursa kārtās šīs iestādes, daža laba, pat par vairākiem projektiem ir iesniegusi. Piemēram, šī gada pirmajā konkursa kārtā projektos atbalstītas valsts budžeta uzturēta kultūras iestādes apmēram 84000 Eur apmērā (ja es pareizi esmu atlasījis KM iestādes). Tas sastāda veselus 34% no kopējā projektā apstiprinātā līdzekļu daudzuma. Ir nedaudz starpība, ja proejtku raksta algots projekta rakstītājs iestādē, vai projektu raksta kultūras jomas nvo, kur šāds projekts ir izdzīvošanas jautājums. Varbūt valsts budžeta iestādēm vajadzētu kaut kā prast savā budžeta ietvarā mēģināt operēt ar saviem piešķirtajiem līdzekļiem un vkkf atstāt vairāk budžeta nefinansētām organizācijām. Vai arī nevalstiskajām organizācijām jādod iespēja projektiem, kuros rod atbalstu projektu rakstītājiem, lai sagatavotu projektus iesniegšanai VKKF.

Līdzīga proporcija ir arī 2 un 3 kārtas konkursiem. Un tad tie projekti! Gribētos arī dažu labu projekta pieteikumu palasīt. Interesanti vai ir tāda iespēja? Piemēram, Latvijas radio 3 saņem atbalstu 19 raidījumu veidošanai?! Var jau būt, ka es nepārzinu LR3 darbības specifiku, bet raidījumu ar nosaukumu “Post faktum” 19gb. veidošanu vai nevajadzētu nodrošināt pašam radio? Nebūtu nekādu iebilžu, ja šo raidījumu sagatavošanai projektu iesniegtu kāda nvo vai kādi neatkarīgi producenti. Lai ir kāda vienlīdzība. Nesaku, ka nevajag nemaz atbalstīt valsts budžeta iestādes, bet jābūt kaut kādiem savādākiem nosacījumiem.

Izvērtējot šī gada trīs konkursu rezultātus, atkal var secināt, ka, KM izpratnē, mūsdienu populārās un ritmiskās mūzikas pārstāvji nav atbalstīto projektu skaitā. Negribētos ticēt, ka šo kultūras jomu pārstāvošie nebūtu rakstījuši un iesnieguši uz atbalstu savus projektus. Ir arī bijuši gadījumi, kad kādas jomas pārstāvji, kas nav tieši klasiskās mūzikas jomā, prasa atbalstu savai idejai un viņiem atsaka, bet tajā pašā laikā tieši tādas pašas idejas projektu klasiskās mūzikas jomā atbalsta. Izskatās, ka mums arī kultūras jomas subjektīvi tiek vērtētas. Tie ir mūsējie, tie nav mūsējie. Interesētu, vai ir bijis precedents VKKF pastāvēšanas vēsturē, kad kāds ir apstrīdējis projektu komisiju lēmumu par sava projekta neapstiprināšanu? Vismaz pēdējo 5 gadu laikā? Parunājot pilsētā ar cilvēkiem grūti atrast kaut vienu no kultūras jomas nvo, kurš būtu bezgala priecīgs par vkkf dotajām iespējām. Gribētu ieteikt varbūt ir vērts izskatīt variantus, kad tiek norādīti piemēram mazie projekti un lielie projekti. Skatoties uz atbalstīto projektu summām, varētu salikt piemēram, līdz 3000, ir mazie projekti, un pārējie ir lielie. Lai projektu rakstītāji varētu labāk izprast savas spējas un vajadzības pēc atbalsta konkrētam pasākumam vai darbībai. Citādi rakstīt projektu, kur jau pašā sākumā jādomā kā uzlikt kaut ko vairāk jo tāpat ja iedos, tad iedos mazāk un kā tad ar to nezināmo mazāk summu vispār būs iespējams veikt sava izlolotā pasākuma vai notikuma realizāciju.

Gatavojot projekta pieteikumu idejai uz VKKF ir grūti saprast, ko tad viņi atbalsta un cik viņi atbalsta. Būtu arī labi, ja būtu zināmi projektu atbalsta griesti. Nav jau jēgas rakstīt projektu un pieprasīt reālas tirgus izmaksas. Par tādām ātri būs viena no trim noraidīšanas atbildēm (izmēģināts) . To var redzēt, vērtējot atbalstītās summas iepriekš apstiprinātajos konkursos. Sanāk, ka savs pasākums reāli kaut kā jāmodificē un jāpielāgo dažādiem scenārijiem atkarībā no atbalstītās summas. Kopumā kaut kā sarežģīti sanāk. Šāda pieeja projektu vadībā nekur netiek mācīta. Vieglāk taču būtu projektam atbalsts konkrēta summa un tad reālie darītāji rēķina vai var ar tādu realizēt pasākumu, vai nevar.

Šobrīd visi riski ir projekta rakstītājiem. Ja prasa piemēram 1000 eur atbalstam , bet iedod 250 eur. Projekta vadītājam ir diezgan jāpiepūlas lai atrastu iztrūkstošos 750 lai nodrošinātu pasākumu. Pieņemu, ka valsts budžeta uzturētām iestādēm varētu būt vieglāk šādu iztrūkumu segt, jo viņām budžetā ir arī paredzēti pašu ienākumi, kurus varētu izlietot šādām vajadzībām. Neesmu pētījis atsevišķu iestāžu budžeta sadalījumu, bet tā arī varētu būt intersanta nodarbe. Ko es gribētu beigās saviem novērojumiem teikt. Rakstiet projektus VKKF Nav jau pārāk sarežģītas formas. Ja nu pēkšņi apstiprina. Būs par kādu jauku pasākumu vai notikumu vairāk. Būtu interesanti uzzināt arī citu projektu iesniedzēju viedokli un piedzīvojumus darbā ar šiem projektiem. Varbūt ir kādi, kas rokmūzikas jomā ir rakstījuši projektu un saņēmuši noraidošu atbildi.

Gribētu uzzināt arī šādu informāciju. Kopā izvērtējot savu pieredzi, mēs varam sagatavot un iesniegt kādus priekšlikumus šo konkursu vērtēšanā un iesniegšanā. Ja ir interesanti gadījumi un ieteikumi, rakstiet uz info@lrma.lv. Sazināsimies, dalīsimies pieredzē un kopīgi mēģināsim uzlabot esošo statistiku ar atbalstu mūsdienu populārās un ritmiskās mūzikas jomā. Jo, patīk tas vai nepatīk ekspertu komisijām, –  Rokmūzika ir kultūras sastāvdaļa!

Be the first to comment

Leave a Reply