BĻ (ē) Āviens!

Autors: Uģis Glāzītis

Tā ir sanācis, ka ikdiena šobrīd arī saistīta ar jomu – kultūra. Konkrētāk – rokmūziku. Rokmūzika gan pagaidām nav atsevišķi izdalīta kultūras joma, tā mūsu Kultūras ministrijas ierēdņu saprašanā “palikta” zem nosaukuma “mūsdienu ritmiskā un populārā mūzika”. Tas nu tā līdz šim vēsturiski ir bijis.

Mūsdienās populāri ir sakārtot sfēras, nevis samest visu vienā maisā. Par to mums ir plānos informēt kultūras nozares uzraugošās institūcijas. Bet ne par to šobrīd.

Kā var just, tuvojas 13. Saeimas vēlēšanas. Deputātu kandidāti jauni, veci. Kliedz, ālējas, apvaino cits citu un draudzējas. Facebook un TV, un nu jau radio kanāli pilni ar reklāmām. Atkal sola. Cits par citu dūšīgāk. Man personīgi jau ir līdz brošai tie solījumi. Esmu savā nelielajā mūžā  vairākus šādus solījumu maratonus izdzīvojis. Mani vairs tikpat kā nekas nepārsteidz, šoreiz tikai tas, ka deputātu klaigāšana un agresīvā uzvedība ir skārusi viņu vēlētāju uzvedību.

Nākas lasīt tādus tekstus – ja kāds plāno balsot par to vai to, tad var droši izdzēsties no manu draugu saraksta! Nu Bļāviens. Man pirmajās klasēs bija bēdīgi, ja skuķi nedeva ierakstīt savās atmiņu kladēs, tad tu nebiji draugs. Tagad augstākais draudzības iznīcinājums ir – es tevi izdzēsīšu no draugiem! Bļāviens! Tiešām? Tad tie jauniņie deputāti, kuri nevar atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, jautātāju nobloķē vai nosauc par citas partijas trolli! Kas tās par priekšvēlēšanu diskusijām? Es domāju, ka vēl redzēsim. Nāks tuvāk vēlēšanu datums, riešanās būs pamatīgāka.

Bet lai jau viņiem tiek. Es tiešām paskatījos 13. Saeimas vēlēšanu mājas lapā un palasīju partiju un partiju apvienību 4000 zīmju programmas un papētīju deputātus. Mani interesēja konkrēta joma – kultūra. Kā partijas saredz un vai vispār saredz kādas vēsmas kultūras jomā. Ja būs kā līdz šim, tad paliksim pastalās, tautas tērpos, klasiskās mūzikas skaņās ieskauti vienā lielā bibliotēkā. Nekādiem citiem kultūras paveidiem – it sevišķi eksportspējīgiem – nekāda attīstība nedraud.

Kaut cik zināmu vārdu kultūras jomā starp deputātu kandidātiem ir mazāk nekā Valsts kultūrkapitāla fonda pēdējā gada laikā rokmūzikas jomā apstiprināto projektu. Ar mūsu pārstāvēto kultūras jomu saistītie šādi redzamākie kandidāti bija Ieva Akuratere un Andris Kivičs. Katrs gan no sava saraksta. Ir partijas, kuru programmā vispār nebija iespējams atrast vārdu kultūra.

 

Tad nu īsi izejot visiem sarakstiem cauri:

1. Latvijas Krievu savienība – šo programmu vispār nav vērts lasīt. Manuprāt, to vajadzētu analizēt drošības iestādēm. Reāls piedāvājums valsts suverenitātes zaudēšanas virzienā. Par kultūru attiecīgi ne vārda.
2. Jaunā Konservatīvā partija – par kultūras jomu atbildīgo nozīmējuši operas dziedātāju Evitu Zālīti-Grosu. Piemin latvietības saglabāšanu diasporā un valsts atbalstu kultūras eksportam. Šeit gribētu vairāk uzzināt, par kādu kultūras eksportu šajā kontekstā domāts. Ja līdz šim tikai par klasiskās un akadēmiskās mūzikas eksportu, tad tas mūsu jomai nav interesanti, bet ja plānots ir paplašināt kultūras jomu spektru eksporta sadaļā, tad šis būtu jautājums, par kuru mēs varētu padiskutēt.
3. Rīcības partija – atbalstīs kultūru un sportu, saglabās kultūrvēsturisko mantojumu un atjaunos sadarbību ar visām kaimiņvalstīm kultūras jomā. Es tik nesaprotu, ar kurām kaimiņvalstīm kultūras jomā sadarbība ir pārtrūkusi? Vispārējas frāzes, un neparādās kaut kāda interese un izpratne par kultūras jomu.
4. Visu Latvijai – TB/LNNK – partija, kura šobrīd pārzina kultūras jomu. Savā programmā sludina, ka kultūra ir vērtība. Grasās veidot Latviju kā kultūras lielvalsti. Plāno vairot kultūras cilvēku sociālo labklājību. Draud turpināt programmās “Mantojums 2018” un sakrālā mantojuma saglabāšanu. Un, protams, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un Dziesmu svētku 150. gadadienas cieņas pilna sagaidīšana. Ir labi, ka piemin kultūras cilvēku sociālās labklājības celšanu, bet līdz šim īsti nav veicies. Ja šī labklājības celšana ir domāta caur Radošo personu likuma pozīcijām, tad tur nepieciešama citāda pieeja. Cik dzirdēti gadījumi, ka slaveni latviešu dižgari ir atraidīti ar saviem lūgumiem pēc neliela sociālās labklājības pabalstiņa. Neredzu programmā neviena vārda par to sarežģīto nosaukumu, kura apakšstruktūrās ir “ielikta” rokmūzika. Šī partija ik pa laikam izceļas ar kaut kādām dīvainībām finansējuma sakarā attiecībā uz rokmūziku, bet nekādu konsekventu nostāju šajā jautājumā nevar manīt. Individuālu deputātu rīcība, atbalstot vienu vai otru pasākumu (brīžiem pat atbalstītajiem mūziķiem par atbalstu neko nezinot), un ministrijas līmenī galvenais atbalsts ir akadēmiskai mūzikai un Dziesmu svētkiem. Simtgade drīz beigsies. Kopā ņemot, vairāk kā par baznīcu un Dziesmu svētkiem domāts 4000 zīmju programmā netiek.
5. Progresīvie – savā piedāvājumā nevienu vārdu par kultūras jomu nepiemin. Vispārējas frāzes par viedu un zaļu ekonomiku un ātru veselības aprūpi. Es pat brīnos. Cik zinu, tad šī partejiskā veidojuma vadonis strādāja Kultūras ministrijā. Kaut kādu mājienu par kultūras jomu jau varēja minēt.
6. Latvijas centriskā partija – palielinās budžetu kultūras vajadzībām. Nevar saprast, par cik, uz kā rēķina un kam tad tērēs. Viens no skaitliski mazākajiem deputātu sarakstiem. Nevar saprast, kā šī partija vispār kvalificējusies dalībai vēlēšanās. Ja jau piedalās, tad jāiet uz maksimumu, nevis kaut kā.
7. LSDSP/KDS/GKL – šī apvienība kā mērķi nosprauž saglabāt tradicionālo kultūrvidi. Programmā tiek konstatēts, ka kultūras mantojums ir apdraudēts. Īsti nevar saprast, kā apdraudēts. Jo kamēr kultūras dzīvi Latvijā pieskata tas, kas to šobrīd pieskata, tad kultūras mantojums ir drošās rokās. Visādi akmeņi un seni koki ir vairāk saglābti nekā attīstīts kaut kas jauns un uz eksportu tendēts. Nekas vairāk arī par kultūras jautājumiem šo triju partiju piedāvājumā nav.
8. No Sirds Latvijai – lai gan sarakstā daži deputātu kandidāti ir ar mūzikas jomu saistīti, šīs partijas programmā kultūra vispār nav pieminēta. Nav jau par ko diskutēt.
9. Saskaņa – līdzīgi kā iepriekšminētās partijas programmai par kultūru nav minēts neviens vārds.
10. Attīstībai/Par – Atkal atbalsts Dziesmu svētkiem. Šajā programmā piedāvā divkāršot VKKF finansējumu. Būtu jau labi, tomēr, ja nekas nemainās sadalē un sadala šo finansējumu tādā pat veidā kā līdz šim, tad mūsu jomā nav svarīgi – divkāršo vai četrkāršo šo VKKF finansējumu. Vajadzētu būt citam sadales un vērtēšanas mehānismam.
11. Latvijas Reģionu apvienība – iestājas par tiesībām LV iedzīvotājiem saglabāt ierasto dzīvesveidu, latviešu valodu, kultūru un tradīcijas. Prioritātēs nekas par kultūras jomu nav minēts. Tātad var saprast, ka šajā nozarē saglabāt esošo kārtību.
12. Latviešu nacionālisti – nu, šajā sarakstā daudz pensionāru. Piedāvā kultūras pieejamību ikvienam. Tikai kā lai to saprot? Plāno būvēt kaut kādus nacionālās kultūras un mākslas objektus ārpus Rīgas. Nevar saprast, kas tie par tādiem objektiem. Pamatā večuki iestājas par veselības aprūpi. Atkal plāno grūst finanses tajā caurajā sietā.
13. Jaunā Vienotība – protams atbalsts diasporai latviešu valodas un kultūras apguvē. Kamdēļ tā cīnīties par diasporas atbalstu un aizmirst, ka uz vietas arī vēl ir daudz talantīgu cilvēku, kuri vēlas savu talantu attīstīt? Varbūt vajag padomāt, kā vairāk atbalstīt uz vietas esošos, lai viņi nepalielinātu tā saucamo diasporu? Mazāk vajadzēs diasporas atbalstam. Nav skaidra šīs partijas attieksme pret kultūras attīstību.
14. Par Alternatīvu – pamatā bezdarbnieku un pensionāru saraksts. Kur viņi ņem finanses, lai vispār piedalītos vēlēšanās? Vai nemaz neplāno reklamēties, tad kāda jēga no šādas māžošanās, ja skaidri jau jūt, ka 5% nespīd? Šajā piedāvājumā nav vērts iedziļināties. Pilnīgi nerealizējamas lietas piedāvā, un par kultūru, protams, ne vārda. Par šo partiju visu izsaka programmā minētais ASV prezidenta Trampa citāts: “Tikai muļķis nedraudzējas ar Krieviju.” Kārtējā vēlētāju balsu atšķaidītāju partija.
15. LV – programmā neviena vārda par mums interesējošo tēmu – kultūra. Varbūt kaut kad tuvāk vēlēšanu datumam kaut ko minēs, bet šobrīd nemanu. Kaut gan sarakstā ir viens izcils, es pat teiktu, rokmuzikants, bet viņš par savu darbības sfēru nosaucis pilnīgi citu jomu. Ja mani atmiņa neviļ, viņš sevi pieteicis kā labklājības jomas darboni. Nu žēl. Savs cilvēks, bet jomu paņēmis pavisam citu.
16. Zaļo un Zemnieku savienība – nu, te tāds esošo deputātu un direktoriņu saraksts. Tādu īsta darba darītāju pavisam maz. Sportisti bija, bet kultūras darbiniekus nemanīju. Var jau būt, ja paslēpušies zem augstiem amatiem. Tomēr, lai kā arī būtu, par kultūras jomu šiem kungiem un kundzēm programmā minēts ļoti maz. Vienīgi plāno atjaunot stabilu VKKF finansējumu. Vismaz tas ir labi. Bet nekas vairāk arī netiek pieminēts.

Lūk, tāds īsumā ir visu partiju redzējums par kultūras jomu. Šī (Kultūras) ministrija nekad nav bijusi kaut kāds cīņas objekts starp partijām, dalot amatus. Vismaz šobrīd pēc pirmajiem 4000 zīmju ievadvārdiem var redzēt katras partijas attieksmi un izpratni mūs interesējošajā jomā. Līdz šim deputāti īpašu vērību nepievērsa kaut kādiem muzikantiem un kur nu vēl rokmuzikantiem. Viņus atceras tikai tad, kad ir kāda liela mēroga bēda, revolūcija vai jāuzspēlē kādā patriotiskā pasākumā.

Cik esmu uzrunājis dažus deputātu kandidātus, tad viņiem tāda kultūras joma ir pilnīgi vienaldzīga. Viens pat atļāvās pateikt – kas tas tāds ir! Lai nu būtu kā būdams. Mēs šos faktus, argumentus un attieksmi ņemam vērā (atcerēsimies). Ar katru brīdi mūsu rindas aug, mūsu atbalstītāju skaits aug. Mēs esam nepolitiska organizācija  ar saviem mērķiem un nospraustiem uzdevumiem. Mums ir savs redzējums rokmūzikas  jomas attīstībai. Vēlētos pretī arī adekvātu un saprotošu sarunu partneri. Sekosim līdzi vēlēšanu gaisotnei, piedāvājumiem un esam gatavi arī padiskutēt par mūsu pārstāvētās jomas – rokmūzikas – attīstības iespējām. Kā pierādījušas jau vairākas valstis, tad rokmūzika ir potenciāla eksporta prece ar augstu pievienoto vērtību.

 

Uģis Glāzītis.